Izmantojot Linkolnšīrā iegūtus lauksaimniecības hesija maisus, šī piekārtā tekstila skulptūra izseko saikni starp lauksaimniecību, migrāciju un darbu. Darbs apvieno vēsturiskas kartes un zemes dalījumus ar mūsdienu datiem par lauksaimniecības darbu, pārtulkojot šos ierakstus ar rokām izšūtā vizuālā valodā.

Skulptūra, kas nav ne karte, ne fiksēta ģeogrāfija, atgādina ainavu, ko veidojušas paaudžu kustības, kultivēšanas un apmaiņas. Reģionā, kur lauksaimniecība jau izsenis ir noteikusi gan ekonomiku, gan vidi, darbs pievērš uzmanību bieži vien aizmirstajam darbam, kas uztur lauku dzīvi. Tas jautā, kā strādnieku vēsture tiek iekļauta ainavā, pat ja tā nav atrodama oficiālajos arhīvos un mantojuma naratīvos.